Over the course of many years, without making any great fuss about it, the authorities in New York disabled most of the control buttons that once operated pedestrian-crossing lights in the city. Computerised timers, they had decided, almost always worked better. By 2004, fewer than 750 of 3,250 such buttons remained functional. The city government did not, however, take the disabled buttons away—beckoning countless fingers to futile pressing.
Initially, the buttons survived because of the cost of removing them. But it turned out that even inoperative buttons serve a purpose. Pedestrians who press a button are less likely to cross before the green man appears, says Tal Oron-Gilad of Ben-Gurion University of the Negev, in Israel. Having studied behaviour at crossings, she notes that people more readily obey a system which purports to heed their input.
Inoperative buttons produce placebo effects of this sort because people like an impression of control over systems they are using, says Eytan Adar, an expert on human-computer interaction at the University of Michigan, Ann Arbor. Dr Adar notes that his students commonly design software with a clickable “save” button that has no role other than to reassure those users who are unaware that their keystrokes are saved automatically anyway. Think of it, he says, as a touch of benevolent deception to counter the inherent coldness of the machine world.
That is one view. But, at road crossings at least, placebo buttons may also have a darker side. Ralf Risser, head of FACTUM, a Viennese institute that studies psychological factors in traffic systems, reckons that pedestrians’ awareness of their existence, and consequent resentment at the deception, now outweighs the benefits. | Gadu gaitā, lieki to neafišējot, Ņujorkas pašvaldība ir atslēgusi vairumu luksofora pogu pie pilsētas regulētajām gājēju pārejām. Pašvaldība bija sapratusi, ka vairumā gadījumu labāks risinājums ir datorizēti taimeri. 2004. gadā darbojās vairs tikai nepilnas 750 no 3250 šādām pogām. Tomēr pilsētas pašvaldība atslēgtās pogas nedemontēja, un neskaitāmi pirkstiņi tās turpina spiest. Sākotnēji pogas netika noņemtas, jo tas radītu izmaksas. Bet vēlāk atklājās, ka arī nestrādājošas pogas ir noderīgas. Kā norāda Izraēlas Negeva Ben Guriona universitātes pētniece Tala Orona-Gilada (Tal Oron-Gilad), gājēji, kas piespiež šādu pogu, retāk šķērso ielu pirms zaļās gaismas iedegšanās. Izpētot cilvēku uzvedību krustojumos, viņa secina, ka cilvēki labprātāk pakļaujas sistēmai, kuru viņi šķietami spēj ietekmēt. Cilvēku un datora mijiedarbības eksperts Eitans Adārs (Eytan Adar) no Mičiganas universitātes Enārborā uzskata, ka nestrādājošās pogas rada šādu placebo efektu, jo cilvēkiem patīk sajūta, ka viņi var kontrolēt pašu izmantotās sistēmas. Dr. Adārs norāda, ka viņa studenti savās programmās nereti iestrādā noklikšķināmu pogu "Saglabāt", kuras vienīgā funkcija ir drošības sajūtas radīšana tiem lietotājiem, kas neapzinās, ka viņu taustiņspiedieni tiek reģistrēti automātiski. To var uzskatīt par tādu labsirdīgu viltību, lai mašīnu pasaulei piemītošais aukstums nebūtu tik jūtams, viņš piebilst. Bet ir arī pretēji viedokļi. Krustojumos pogām ar placebo efektu var būt arī tumšā puse. Vīnē bāzētā institūta FACTUM, kas pēta satiksmes sistēmu psiholoģiskos aspektus, vadītājs Ralfs Risers (Ralf Risser) uzskata, ka šobrīd ieguvumus nomāc gājēju informētība par šo pogu funkciju un no tā izrietošais aizvainojums par maldināšanu. |